Kā saka, ka vīnam ir jānostāvās, tad tas kļūst pavisam labs.. Kaut kas līdzīgs ir ar emocijām, sajūtām un bildēm.
Tikai tagad pēc mēneša izvilku fotoaparātu un aplūkoju bildes, kas tapušas aprīļa beigās Atēnās, kad vairāk nekā pusi Eiropas lidostu bija pārņēmusi krīzes sajūta un bardaka/haosa garša. Lielākā daļa Eiropas bija netīra ar putekļiem un citādiem sīkorganismiem, kuri savu ceļu bija mērojuši no pašas Īslandes.
Toreiz aprīļa beigās Atēnās notika MVP reģionālais summits, kurā bija iespēja satikt sev līdzīgus un divas dienas parrunāt par problēmām un idejām, kuras nodarbina mūsu industrijas profesionāļus.
Tādos pasākumos ir iespēja satik sev jau pazīstamus cilvēkus, kurus esi saticis globālajā summitā, kas katru gadu notiek Redmondā (parasti februāra/marta mēnešos), gan arī iespēja iepazīsties ar nepazīstamiem cilvēkiem un dibināt kontaktus ar tādiem pašiem MVP, kas atlidojuši vai atbraukuši no blakusesošajām kaimiņzemēm.
Šoreiz stāsts un asākās diskusijas bija par mākoņiem, kas ik pa laikam mijās gan putekļu, gan arī ar computing mākoņu tēmām. Bija jocīgi redzēt sēžot pēdējās rindās, kas otrā dienā, kad konverence jau tuvojās savai loģiskajai izskaņai, tiem kuriem bija līdzi portatīvais dators, ekrānos zibēja tikai laika ziņu portāli, lidostas mājas lapas un aviokompāniju twitter konti.
Kopsummā ceļojums bija interesants un aizraujošs. Neesmu gan ļoti spēcīgs eksperts ekonomikā, bet cik no tā visa saprotu, nemaz neizskatījās, ka grieķi īpaši paši pārdzīvotu par to, ka viņiem ir dziļāks dibens nekā mums. Cilvēki atvērti, pozitīvi, smaidīgi. Tikai satiksme viņiem nedaudz aktīvāka – nebija brīdis, kad nedzirdētu ārā pa viesnīcas logu motorolleru pīpināšanu vai čīkstošas bremzes.
Arī es gribu darba laiku, kura ietvaros es varētu uz darbu atnākt ap pulksten vienpadsmitiem, pa vidu kaut ko pažonglēt un ap četriem jau doties pie jūras vai kaitot..
Vienkāršā ceļojumā uz turieni laikam es nebrauktu :)
Anyway - enjoy coding!